Rubīna kristāls

Rubīns (no latīņu ruber – „sarkans”) ir minerāla – korunda paveids – koši sarkani, caurspīdīgi korunda kristāli. Rubīna sarkano krāsu nosaka hroma piejaukumi. Rubīns dabā ir ļoti reti sastopams, taču mūsdienās tiek ražots salīdzinoši lēts mākslīgais rubīns. Rubīns ir Bībelē visbiežāk pieminētais dārgakmens. Austrumos rubīnu sauc „lals” – ar šādu nosaukumu to agrāk pazina arī Krievijā. Citus korunda juvelierkvalitātes kristālus sauc par safīriem. Rubīns kopā ar dimantu, safīru un smaragdu pieder pie vērtīgākajiem dārgakmeņiem.

Nereti kopā ar rubīniem tajos pašos iežos atrod ļoti līdzīgus līdzīgus dārgakmeņus - špineļus. Visiem dabiskajiem rubīniem ir ieslēgumi un defekti. Visbiežāk sastopamie ieslēgumi ir cita minerāla – rutila matveida kristāliņi – „zīds”. Ja rubīnā nav „zīda” – tas ir karsēts pat līdz 3000 °C lai piešķirtu akmenim košāku krāsu. Rubīniem izdala sarkanu, purpursarkanu un orandžsarkanu krāsu. Vidēji tumši sarkana un sarkana krāsa ar vieglu purpura toni ir visvairāk pieprasītie toņi. Šāda krāsa ir raksturīga Birmas rubīniem. Taizemes rubīniem ir brūngana nokrāsa, kas ievērojami pazemina to cenu.

Ļoti retos gadījumos rubīniem novēro arī asterismu – sešstarainu vai pat divpadsmitstarainu atspīdumu. To izraisa noteiktos veidos orientēti rutila kristāli. Šādi akmeņi ir ļoti vērtīgi – tie tiek slīpēti kulona formā, lai izceltu viņu unikālās īpašības.